Vairāk nekā 30 000 Boeing darbinieku streiko pēc tam, kad viņu arodbiedrība noraidīja vienošanos, kas paredzēja palielināt atalgojumu apmaiņā pret prēmiju un pensiju zaudēšanu.
Darbinieki streiko jau otro nedēļu, un nekas neliecina, ka ar Boeing vadību varētu tikt panākta vienošanās.
Mediji apjautāja strādniekus, kas atrodas uz piketa līnijas pie Boeing rūpnīcas Oburnā, Vašingtonas štatā, kāpēc viņi uzskata, ka viņiem nav citas izvēles, kā vien streikot.
Daudzi no BBC uzrunātajiem streikotājiem kā iemeslus, kāpēc viņi pameta darbu, minēja prēmiju un pensiju zaudēšanu, kā arī inflāciju un dzīves dārdzību.
37 gadus vecais Davons Smits nopelna mazāk nekā 28 dolārus stundā, piestiprinot spārnus Boeing 777X lidmašīnām, kur katra tiek pārdota par vairāk nekā 400 miljoniem dolāru. Viņš strādā arī par apsargu kādā bārā, lai savilktu galus.
“Tas mani nedaudz notur virs ūdens,” viņš stāsta par apsardzes darbu uz pusslodzi.
Viņa līgava, kas strādā par sekretāri Sietlas skolās, pelna vairāk nekā viņš.
Smits, kurš Boeing strādā tikai gadu, saka, ka viņa algas likme neatlīdzina viņam drošības līmeni, kas tiek ieguldīts, lai nodrošinātu, ka lidmašīnas neaizdegas.
Viņš saka, ka ir nobažījies, ka viņu varētu saukt pie kriminālatbildības, ja viņa darbs netiks veikts pareizi.
“Katru reizi, kad mēs izgatavojam lidmašīnu atbilstoši viņu specifikācijām, mēs riskējam ar savu dzīvību. Jo, ja kaut kas ir nepareizi, piemēram, griezes moments neatbilst specifikācijām vai kaut kas tamlīdzīgs, un lidmašīna potenciāli nokrīt, mums par to, protams, draud cietumsods,” viņš saka.
Saskaņā ar vienošanos, par kuru arodbiedrības pārstāvji un Boeing bija provizoriski vienojušies, darba ņēmēji četru gadu laikā būtu saņēmuši 25 % algu palielinājumu.
Tā piedāvāja arī labākas veselības aprūpes un pensijas pabalstus, 12 nedēļu apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu un būtu devusi arodbiedrības biedriem lielāku ietekmi drošības un kvalitātes jautājumos.
Tomēr arodbiedrība sākotnēji bija izvirzījusi mērķi palielināt algas par 40 %, un gandrīz 95 % balsojušo arodbiedrības biedru noraidīja šo vienošanos.
Daudzi joprojām ir neapmierināti par priekšrocībām, kas tika zaudētas līguma sarunu laikā pirms vairākiem gadiem, jo īpaši par pensiju, kas garantēja noteiktas izmaksas pensionēšanās gadījumā.
Tagad uzņēmums veic iemaksas darbinieku ieguldījumu kontos, kas pazīstami kā 401(k) konti, padarot to vērtību atkarīgu no akciju tirgus stāvokļa.
“Viņi vienkārši atņēma visu. Viņi atņēma mums pensijas, atņēma prēmijas, uz kurām cilvēki paļaujas,” saka 61 gadu vecā Mari Beikere, kura sāka strādāt Boeing 1996. gadā un pašlaik strādā par komplektētāju, pārraugot rūpnīcās izmantotos instrumentus.
Boeing atteicās sniegt komentārus šim ziņojumam, norādot uz iepriekšējiem vadītāju komentāriem, kuros viņi solīja atjaunot attiecības ar strādniekiem un strādāt pie vienošanās panākšanas pēc iespējas ātrāk.
Pirms apstāšanās uzņēmums jau saskārās ar arvien lielākiem finansiāliem zaudējumiem un cīnījās, lai labotu savu reputāciju pēc virknes drošības problēmu.
Jaunais izpilddirektors Kellijs Ortbergs, kurš tika iecelts, lai mainītu uzņēmuma situāciju, bija aicinājis darbiniekus nestreikot, jo tas apdraudētu uzņēmuma “atveseļošanos”.
Trešdien uzņēmums paziņoja, ka, reaģējot uz streiku, pārtrauc darbu desmitiem tūkstošu darbinieku ASV, lai ietaupītu līdzekļus.
Pētniecības un konsultāciju uzņēmuma Anderson Economic Group izpilddirektors Patriks Andersons apgalvo, ka Boeing ir uzņēmums, kas “atrodas uz bezdibeņa”.
Viņa uzņēmums lēš, ka streiks tikai pirmajā nedēļā jau ir izmaksājis uzņēmuma darbiniekiem un piegādātājiem vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru zaudēto algu un akcionāriem vairāk nekā 440 miljonus ASV dolāru, kā arī citus ekonomiskos zaudējumus.
“Šis streiks ne tikai apdraud peļņu, bet arī uzņēmuma reputāciju laikā, kad šī reputācija ir ļoti cietusi,” viņš saka.
Strādnieki, kas atrodas pie piketa līnijas, noraida draudus uzņēmumam, sakot, ka viņiem nav daudz ko zaudēt.
“Pagājušajā gadā, strādājot šeit, es nevarēju atļauties samaksāt hipotēku,” saka 47 gadus vecā Kerri Fostere, kura pagājušajā gadā sāka strādāt Boeing, pametusi savu iepriekšējo medmāsas karjeru un tagad strādā par aviācijas mehāniķi.
Fostere apgalvo, ka viņa “nav pelnījusi pietiekami daudz, lai samaksātu pamata rēķinus”. Tikmēr dzīves dārdzība pieaug, kā arī viņas hipotekārā kredīta maksājumi un īpašuma nodokļi.
Viņa ir gatava turpināt streikot, kamēr netiks palielināts viņas atalgojums un atjaunota pensija, neraugoties uz ienākumu zaudēšanu, kamēr turpinās streiks.
“Es jau esmu izsalkusi. Es domāju, ja jūs nevarat samaksāt rēķinus, kad ejat uz darbu, kāda tad atšķirība?” viņa saka.
Starptautiskā Mašīnistu un aviācijas un kosmosa darbinieku arodbiedrība, kas pārstāv streikotājus, ir izsniegusi saviem biedriem debetkartes.
Pēc tam, kad streiks sāksies trešo nedēļu, darbinieki katru nedēļu saņems 250 ASV dolārus, kas tiks ieskaitīti kartē.